Pasākums

Vestards Šimkus. KONCERTS KLĀTIENĒ

Pianista Vestarda Šimkus vārds labi zināms ne tikai rūdītiem klaviermūzikas pazinējiem vien. Dēvēts par fenomenālu un iedvesmojošu, ekspresīvu un šarmantu, pārsteidzošu un oriģinālu, talantīgais melnbalto taustiņu pavēlnieks ar savu spēli sajūsminājis neskaitāmus klausītājus, tostarp prestižu starptautisku konkursu žūrijas un erudītus kritiķus, kā dzimtajā Latvijā, tā tāltālās zemēs... 
“Rīgas festivālu” Lielās Mūzikas balvas laureāts noslēgs ar jaunu koncertprogrammu, kuras centrā ir dažādos laikos un stilos rakstītas prelūdijas – ar un bez fūgām. No barokāli majestātiskā Baha līdz džeziskajam Gēršvinam, un no romantiskā Šopēna līdz krāšņās harmonijās runājošajam Skrjabinam, un tad vēl impresionistiski gleznainais Debisī, ekspresīvais Šostakovičs un paša Šimkus kompozīcija “Ziemeļu vējš. Gotiskā prelūdija un fūga”...

Vestards Šimkus papildina: “Patlaban modē ir nākusi tendence specializēties arvien šaurākā sfērā. Mūziķu gadījumā tas nozīmē veltīt visus savus spēkus, lai kļūtu par kāda viena konkrēta laikmeta vai pat konkrēta komponista mūzikas specializētu atskaņotāju un tad no šī repertuāra veidotu savas koncertprogrammas. Sevī es vienmēr esmu jutis gluži pretēju vēlmi – meklēt un atrast to, kas vieno, nevis atdala dažādus komponistus un dažādu laikmetu stilus. Ticu, ka īpaši uzskatāmi šo saikni var atklāt, veidojot koncertprogrammas, kurās dažādu komponistu mūzika dzirdama vienos un tajos pašos žanros. Šī koncertprogramma, piemēram, sastāv tikai no prelūdijām ar un bez fūgām. 
Koncerta pirmā puse būs veltīta Šopēna, Skrjabina, Debisī un Gēršvina prelūdijām, atgādinot, ka Šopēns reiz bija Skrjabina iemīļotākais komponists, savukārt Debisī novatoriskās impresionisma krāsas šī paša krievu meistara iztēlē rosināja mūzikas modernisma dzimšanu. Gēršvina simpātijas pret impresionisma stilistiku ir labi zināmas, tomēr viena no viņa prelūdijām – Melodija Nr. 17 – skaidri norāda arī uz Skrjabina mūzikas ietekmi. 
Savukārt koncerta otrā puse būs veltīta prelūdijas un fūgas jeb subjektīvā un absolūtā attiecībām Baha, Šostakoviča un manis paša mūzikā. Baha prelūdijās un fūgās mēs dzirdam kādu idealizētu un objektīvi pilnīgu pasaules ainu, kas sniedzas pāri baroka laikmetam. Turpretim Šostakovičs, nepārprotami iedvesmodamies no Baha veikuma šajā žanrā, radīja mūziku, kas skaudri raksturoja komunistiskā totalitārisma pārvaldīto laiku un telpu, kurā viņš dzīvoja. Līdztekus šiem skaņdarbiem – arī kāda manis paša komponēta prelūdija un fūga. Tas ir skaņdarbs, kura melodika sakņojas mūzikā, kas vēl senāka par Bahu – gregoriskajos dziedājumos, bet faktūra un dramaturģiskais izvērsums iecerēts drīzāk kā Šostakoviča estētikas metastāzes.”

Turpinot par savu opusu “Ziemeļu vējš. Gotiskā prelūdija un fūga”, Vestards atklāj: “Ziemeļu vējš manā dzimtajā Kurzemē rīkojas īpaši viltīgi – vasaras laikā tas liek izklīst mākoņiem un palīdz saulei spīdēt spoži. Tādos brīžos, stāvot aizvējā, šķiet, ka nu tik ir īstais brīdis doties pie jūras un jūsmot par tās skaistumu, taču, nonākot pie tās, nākas sastapties ar šī vēja brāzmaino vēsumu, ko tad nu centos iekomponēt šajā skaņdarbā. Gotiska šī prelūdija un fūga ir tamdēļ, ka ārpus Kurzemes jūrmalas līdzīgu vēsumu esmu piedzīvojis vien mūžsenās gotiskajās katedrālēs. Šādās celtnēs tika radīti un vēl aizvien brīnišķīgi skan viduslaiku gregoriskie dziedājumi, kuru melodikā sakņojas šī skaņdarba galvenās muzikālās tēmas. Pārsteidzoši, ka minētā melodika ir tik tuva senākajām latviešu tautas dziesmām.”

Koncerta apmeklētājiem būs jāuzrāda sadarbspējīgu vakcinācijas vai Covid -19 izslimošanas sertifikātu, kā arī personu apliecinošs dokuments. Noteikumi attiecas arī uz bērniem.

Lūgums koncerta apmeklētājiem ierasties ne vēlāk kā 30 minūtes pirms koncerta.

Programma

Frederiks Šopēns, Aleksandrs Skrjabins, Klods Debisī, Džordžs Gēršvins, Vestards Šimkus, Johans Sebastians Bahs, Dmitrijs Šostakovičs

Dalībnieki

Vestards Šimkus, klavieres