Piecus gadus iepriekš - 1868. gadā, uzzinot par Rosīni nāvi, meistara piemiņai par godu Verdi jau lūdzis vairākiem itāļu komponistiem katram komponēt pa rekviēma daļai (pats Verdi komponē Libera me). Šāds daudzu autoru rekviēms patiešām tiek sacerēts, taču atskaņojumu nepiedzīvo. Brīvības ideju dzejnieka Mandzoni viņsaules gaitām sākoties, Verdi nolemj komponēt rekviēmu viens pats un visā pilnībā. Nedaudz variējot, viņš jaundarbā iekļauj arī iepriekš rakstīto Libera me. Kaut arī vairāki mūzikas pētnieki mēdz iebilst, var tomēr droši teikt, ka šī ir viena no vislabākajām Verdi operām. 

Džuzepes Verdi Rekviēmā vienlīdz spēcīgi izzīmējas pasaulīgais un pārlaicīgais. Zināms, ka savu pasaules uzskatu Verdi definēja kā agnostiķis jeb cilvēks, kurš uzskata, ka par Dieva esamību vai neesamību mēs nevaram neko uzzināt. Vēstulē savam izdevējam Rikordi komponists: "Esmu mazliet tāds kā ateists". Savukārt kādā vēstulē sievai Džuzepīnai Verdi teicis: "Daļai tikumīgo ļaužu Dievs ir nepieciešams. Citi, kas tāpat ievēro visaugstākās morāles normas, ir laimīgāki, ja netic nekam." Lūk, ko raksta pati Džuzepīna: "Viņš ir dārgakmens starp visiem visgodīgākajiem vīriem, kam vien pieejamas vissmalkākās un cēlākās jūtas. Un tomēr šis burlaks atļaujas būt, es neteikšu gluži ateists, tomēr viņā ir stipri maz no ticīgā, un šī stūrgalvība dažkārt raisa manī vēlmi iekaustīt viņu. Es varu vai galu dabūt, stāstot par debesu, zemes un jūras brīnumiem, taču tā ir velta laika tērēšana. Viņš smejas man tieši acīs un pārtrauc manus oratoriālos izvirdumus un dievišķo entuziasmu, sakot - tu esi jocīga. Diemžēl viņš to saka ar pilnu pārliecību." No mūsdienu viedokļa gan laikam vissvarīgāk būtu konstatēt, kam tieši Verdi lūdz mūžīgo atpestīšanu un mūžīgo mieru - nebūdams mūžīgās gaismas idejas pārstāvis, Verdi savās brāzmainajās Dies irae dusmu vērpetēs atgādina mums par pārlieku lielo varu, kas piemīt "dogmatiskiem prātiem, institucionalizētai reliģijai un politiskajām sistēmām, kas uzdrošinās augstprātīgi spriest par Labo un Ļauno."

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Karels Marks Šišons Verdi Rekviēma atskaņojumam izvēlējies izcilu solistu kvartetu. Soprāns būs Latvijas klausītājiem labi pazīstamā Mišela Kraidere, ko 2009. gada maijā klausījāmies šī paša opusa atskaņojumā, savukārt 2012. gada februārī dzirdējām Dezdemonas lomā. Ar sevišķu prieku sveiksim Elīnu Garanču, kuras šīsvasaras darba plānā ir arī Verdi Rekviēma atskaņojums Zalcburgas festivālā Daniela Bārenboima vadībā. Tenora partiju dziedās Berlīnes Vācu operas solists Joseps Kans, kura ampluā saistīts ar tādām lomām kā Tamino, dons Otāvio, grāfs Almaviva, Alfrēdo. Visubeidzot bass būs Latvijas Nacionālās operas solists Rihards Mačanovskis, kurš arvien pārliecinošāk eksponējas kā vērā ņemams un skatuviski pievilcīgs operskatuves iedzīvotājs. Kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri muzicēs Verdi lieldarba pieredzējušie interpreti - Latvijas Radio koris un Valsts akadēmiskais koris "Latvija".