Rīgas festivāls. Gēršvina rapsodija

Programmas nagla – Džordža Gēršvina “Rapsodija blūza stilā”, kur solists būs viens no labākajiem Latvijas džeza pianistiem Harijs Bašs. Vēl programmā Antonīna Dvoržāka Devītā simfonija “No Jaunās pasaules”, kur populāru melodiju ielokā visskaistāk mirdz brīnišķi skaistā lēnā daļa, savukārt koncerta ievadā viens no visu laiku dzīvespriecīgākajiem klasiskajiem skaņdarbiem – Leonarda Bernsteina mūzikla “Kandids” uvertīra. Liepājas simfonisko orķestri diriģēs Latvijas Nacionālās operas diriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Orķestra diriģēšanas katedras vadītājs Mārtiņš Ozoliņš.

Džordžs Gēršvins ir simbols tam, kā 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs tuvinājās divas kultūras – eiropeiskā klasiskās mūzikas vide un Amerikas melnādainais savvaļas augs džezs. Gēršvina vecāki bija Krievijas ebreji – imigranti ASV, un viņš vadīja bērnību neiedomājamā dažādu tautu tradīciju kokteilī, uzaugot Manhatanas austrumu rajonā Īstsaidā, kur mita ebreji, afroamerikāņi, baltie amerikāņi, visdažādāko Austrumeiropas tautu pārstāvji. Jaunais mūzikas cienītājs mācījās mūzikas teoriju, iepazinās ar laikmetīgākiem strāvojumiem klasiskajā mūzikā, taču kāds viņa skolotājs teica – lielākus panākumus gūsiet neakadēmiskās mūzikas laukā. Tā arī bija, un jau pirmais hits – dziesma Swanee – guva milzīgus panākumus. Ar saknēm klasiskās mūzikas auglīgajā augsnē un skatienu uz afroamerikāņu mūzikas tradīcijām – tāds bija Gēršvins, kurš guva panākumus gan smalkos salonos, gan vienkāršu ļaužu dzīvokļos.

Par “Rapsodiju blūza stilā” amerikāņu mūzikas žurnālists Alekss Ross saka – “tā atrodas ar vienu kāju virtuvē, ar otru kādu viesistabā”. Protams, tas nav džezs. Tā nav arī laikmetīgā klasiskā mūzika. Tas ir Gēršvins –, kā teica Leonards Bernsteins, dižākais melodiķis kopš Čaikovska laikiem.

Pēc pirmatskaņojuma publika esot burtiski lēkusi kājās un aurojusi. Gēršvinu slavēja Stokovskis, Godovskis, Heifecs, Kreislers un pats Rahmaņinovs. Aizbraucot uz Eiropu, jaunais amerikānis saņēma slavasdziesmas no Stravinska, Ravela, Prokofjeva, Šēnberga, Berga un citiem sava laika dižajiem. Īsā laikā Džordžs Gēršvins kļuva par Amerikas skaņumākslas slavenāko eksportpreci.

Harijs Bašs (1962) ir viens no Latvijas labākajiem džeza pianistiem. Akadēmisko klavierspēli mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie leģendārām personībām – Konstantīna Blūmentāla un Hermaņa Brauna. Vidusskolas laikos sāka spēlēt pazīstamajā grupā “Inversija”, kādu laiku bija šī ansambļa vadītājs. Pēc “Inversijas” panākumiem festivālā “Liepājas dzintars” apguva regtaima un džeza izjūtu Raimonda Paula vadībā. Abi izcilie pianisti kopīgi muzicēja klavierduetā, kas savulaik guva lieliskas ovācijas PSRS lielākajās koncertzālēs, toskait programmās kopā ar Allu Pugačovu, Valēriju Ļeontjevu u. c. 1998. gadā, godinot Džordža Gēršvina simtgadi, Harijs Bašs kopā ar Raimondu Paulu spēlēja koncertu Latvijas Nacionālajā operā – šī koncerta ieskaņojums izdots CD formātā. No 1985. līdz 1992. gadam Harijs Bašs bija Latvijas Radio bigbenda mūziķis. Pēc tam brīvmākslinieks. Kopš 90. gadu pirmās puses ikdienas nodarbēs veiksmīgi savieno biznesu un mūziku.

Programma

Antonīns Dvoržāks, Džordžs Gēršvins

Dalībnieki

Harijs Bašs, klavieres
Liepājas simfoniskais orķestris
Diriģents Mārtiņš Ozoliņš