Pasākums

Pekinas Nacionālās operas viesizrāde Rīgā

Paplašinot žanrisko piedāvājumu ar eksotiskāku kultūrpieredzi, Rīgas festivāls Latvijas skatītājiem dāvā unikālu piedzīvojumu – Pekinas Nacionālās operas iestudējumu “Jan ģimenes varones”. Tā pamatā – viena no Senās Ķīnas izauklētajām leģendām, kuras saknes meklējamas 12. gadsimta vēsturiskajos notikumos.

No paaudzes paaudzē Jan ģimenes vīrieši un sievietes uzticīgi kalpojuši savai zemei. Sunu dinastijas un Sisja impērijas karā iet bojā visi Jan ģimenes vīrieši, tostarp arī ģenerālis Jan Zongbao, kurš vada Sunu karapulku. Pirms nāves viņš paspēj nosūtīt pēdējo atvadu sveicienu tuviniekiem. Mājās palicis vien viņa piecpadsmitgadīgais dēls, pēdējais Jan dzimtas vīrietis, tāpēc ģimenes sievietes izlemj apvienoties un doties cīņā, lai nosargātu savu zemi un atriebtu Jan Zongbao nāvi. Pateicoties drosmīgo sieviešu cīņassparam, ienaidnieks tiek sakauts.

Izrāde “Jan ģimenes varones” ir tradicionālās ķīniešu dziedāšanas, pantomīmas, cīņas mākslas, akrobātikas un nacionālās dejas apvienojums, ko skaņās ietērpj Ķīnas tradicionālo instrumentu skanējums.

Dažādas tautas izrāžu formas ar dziedāšanu, dialogiem, dejām un pantomīmu Ķīnā pastāvējušas jau kopš senseniem laikiem, un Pekinas opera, par kuras dzimšanas datumu tradicionāli uzskata 1790. gada 25. septembri, apvienojusi sevī labākos un nozīmīgākos vēsturiskos paraugus. Atšķirībā no Rietumu operas, kuras attīstībā galvenā tendence bijusi arvien izkoptāka muzikālā kvalitāte, Pekinas opera pārstāv gluži citu, vienkāršotāku estētiku, ļaujot aktieriem attīstīt citas šai žanrā ne mazāk būtiskas kvalitātes: runas mākslu, deju, akrobātiku, pantomīmisko žestu un kustību plastiku. Tālab šīs estētikas pamatā nav vis Eiropas teātra tradīcijai tipiskā īstenības atdarināšana, bet gan simboliskas jēgas iemiesošana.

Varoņu raksturi tradicionālajā Pekinas operas formā ir standartizēti un tiek iezīmēti jau grima un kostīmu līmenī: sārti toņi personāža sejas krāsojumā apzīmē uzticamu un krietnu raksturu, melni – tiešu un drosmīgu, zili un zaļi – apņēmīgu un varonīgu, dzelteni un balti – nežēlīgu un viltīgu.

Piedzīvojot strauju uzplaukumu 20. gadsimta pirmajā pusē un smagu triecienu Kultūras revolūcijas laikā, kopš 80. gadiem liberālākā Ķīnas vara atzinusi šo žanru kā spilgtu tradicionālās ķīniešu kultūras izpausmi, kas spēj valdzināt un sajūsmināt arī citas nācijas.

Pekinas operas unikālo žanru centīgi kopj arī 1955. gadā dibinātā Pekinas Nacionālā opera (China National Peking Opera Company), kuras paspārnē darbojas trīs trupas un drāmas studija. Kompāniju dibinājis Mejs Lanfangs, īstens Pekinas operas žanra pārzinātājs.

Pekinas Nacionālā opera, kas pulcē visdažādākos māksliniekus, mūziķus, dramaturgus, komponistus un citu jomu meistarus, ir viena no spēcīgākajām šāda veida skatuves mākslas kompānijām Ķīnā un pazīstama tālu aiz šīs zemes robežām. Savas pastāvēšanas sešdesmit gados Pekinas Nacionālā opera iestudējusi un izrādījusi vairāk nekā 600 autentisku, tradicionālu un jaunradītu dažāda satura un stilistikas drāmu ar košu skatuves ietērpu. Kompānija lepojas ar starptautiskās sabiedrības atzinību: kopumā tā devusies viesizrādēs uz vairāk nekā 50 pasaules valstīm, veicinot ne tikai Ķīnas un citu valstu kultūras apmaiņu, bet arī gluži cilvēcisku draudzību, iemantojot lielisku reputāciju starptautiskajā arēnā. Arī tās vienīgā viesizrāde Latvijā notiek Baltijas turnejas ietvaros. 

Programma

Ķīnas senās kultūras pērle -  opera “Female Generals of the Yang Family”