Mocarta mūzikas pērles

Ar šo koncertu nu reiz ir pavisam interesanti. Stāsts īsumā šāds. Viss sācies ar žurnāla “Mūzikas Saule” aicinājumu – lai Egīls Šēfers recenzējot Ingas Šļubovskas, Sinfonietta Rīga un Rīgas Doma zēnu kora ieskaņoto Mocarta mūzikas albumu. “Iemīlējos tajā vieglumā, ar kādu viņi muzicē, kā dzied Inga – viņai ir tik viegla, debešķīga balss, gaiša un sievišķīga – tik piemērota Mocarta sakrālajam repertuāram. Nu, trāpīts desmitniekā! Nodomāju – lūk, tas ir Mocarts, kādu to redzu un jūtu arī es! Protams, uzrakstīju ļoti cildinošu recenziju,” stāsta Egīls, kuram ar Mocartu ir īpašas attiecības – gan patīk, gan padodas. Pat Lielā mūzika balva 2013 nopelnīta tieši par Mocarta koncerta interpretāciju!

Kā notikumi risinājušies tālāk? Tālāk abi satikušies restorāna Osiris jubilejā, kurā Inga dziedājusi. “Es viņai saku – nu, kolosāls tev tas Mocarts! Man TĀ patīk!” Viņa man pretī: “Tev pašam viņš tik brīnišķīgi skan!” Es Ingai: “Klau, nu, ja mums abiem patīk un abiem padodas, varbūt taisām kopīgu programmu?” Inga saka – jā! Viņa nupat Čehijā uzgājusi nekur nedzirdētu, nekur nespēlētu Mocarta āriju ierakstu. Retu un nezināmu. Iedošot man paklausīties. Paklausos – nu, brīnumaini, neko tamlīdzīgu pat nojautis nebiju!”

Izrādās, šīs ārijas ar sakrālo tekstu ir Mocarta agrīnie darbi, kuri rakstīti Prāgas gados. Daži pat apšauba to autentiskumu, bet mūzika – nu, Mocarts kas Mocarts! Tāpēc šajā koncertā ikviens tiek aicināts ar savu ausi pārliecināties – ir,  vai tomēr nav Mocarts. Egīls tic, ka ir.

Nepazīstamās, nezināmās, neatklātās Mocarta mūzikas pērles skanēs koncerta pirmajā daļā, savukārt otrajā baudīsim gan Franča Šūberta darbu “Ganiņš uz klints” ar Vilhelma Millera vārdiem, vienu no skaistākajiem skaņdarbiem soprānam, klarnetei un klavierēm, gan šim pašam sastāvam komponēto Džakomo Meijerbēra “Ganu dziesmu” jeb, kā Egīls Šēfers smej, dziesmu par viņu (Schäfer vāciski nozīmē – gans). Skanēs arī Roberta Šūmaņa dziesmas un romances.

Ar Tomu Ostrovski Egīls Šēfers muzicē jau vairāk nekā desmit gadus, tāpēc abi jūtas kā cimds ar roku. “Būs jauki! Mēs ar Ingu tādi emocionāli, Toms – vairāk intelektuālis. Viņš – kā stabils akmens ūdens  gultnē, mēs – kā strauts pāri.”

Egīla Šēfera garšīgais stāstījums nepaliks fiksēts tikai uz papīra. Tāpat kā citos viņa koncertos, arī šoreiz neiztrūks komentāri par spēlēto repertuāru. “Nu, nevaru nepastāstīt! Citādi – uznāku uz skatuves, un tad ir tas jocīgais mirklis, kad visi uz tevi skatās. Tu turpat esi, nu, ko – tad tikai spēlēsi? Manuprāt, klusēšanas ledus ir jāsalauž. Tad ir cita spēlēšana!”

Programma

Volfgangs Amadejs Mocarts, Džirolamo Saljēri, Francis Šūberts, Roberts Šūmanis, Džakomo Meijerbērs

Dalībnieki

Inga Šļubovska, soprāns
Egīls Šēfers, klarnete
Toms Ostrovskis, klavieres