Pasākums

Festivāla atklāšana. Vasks, Perts un Kančeli

Gruzīniem ir Kančeli. Igauņiem – Perts. Bet latviešiem ir Vasks. Un varbūt, ka pat nevajag salīdzināt, vērtēt, mērīt un apsvērt – nav vērts. Ir tikai skaidrs, ka šīs mūzikas sūtība – mierināt dvēseli, pacilāt garu, apskaidrot  prātu. Tā ir mūzika, kas no sirds uz sirdi līst kā zvaigžņu gaisma tur, debesīs.

“Trīs gara brāļi, kuri veido veselu mūzikas laikmetu, kuru mūzikas valoda ir pašpietiekama – Perts, Vasks, Kančeli. Šajā koncertā ļoti būtiska ir viņu kopesamība kā muzikāla saruna starp šiem trim ļoti dažādajiem rokrakstiem, bet savā garīgajā izpausmē – tik ļoti līdzīgiem,” teic diriģents Sigvards Kļava.

“Trīs gara brāļi, kuri veido veselu mūzikas laikmetu, kuru mūzikas valoda ir pašpietiekama – Perts, Vasks, Kančeli. Šajā koncertā ļoti būtiska ir viņu kopesamība kā muzikāla saruna starp šiem trim ļoti dažādajiem rokrakstiem, bet savā garīgajā izpausmē – tik ļoti līdzīgiem,” teic diriģents Sigvards Kļava.

No pasaulē slavenākā igauņa Arvo Perta daiļrades ārā celtas divas motetes. Visupirms – Salve Regina, himna par godu Jaunavai Marijai (2001/2011). Tad arī Da pacem Domine, ko Arvo Pertam pasūtinājis slavenais gambists Žordi Savalls. Nebūs lieki piebilst, ka darbu pie šī 9. gadsimta gregoriskā antifona Perts sāka divas dienas pēc bumbas sprādzieniem Madridē 2004. gada 11. martā, tāpēc opuss ir komponista personisks veltījums sprādzienu upuriem.

Arī Pēteris Vasks koncertā pārstāvēts ar diviem darbiem –  Lord, open our eyes (“Kungs, atver mūsu acis”) un The Fruit of Silence (“Klusuma auglis”). Abu pamatā – Mātes Terēzes lūgšanu teksti.

“Māte Terēze – mazs, trausls ķermenītis, bet kāds garīgs spēks, kāda enerģija mīt šajā diženajā sievietē! Viņa man ir nebeidzams iedvesmas avots. Arī kristīgās mīlestības piemērs, turklāt savu mīlestību viņa apliecina darbos, ne skaļos vārdos. Ja šādu cilvēku būtu vairāk, pasaule kļūtu priecīgāka un laimīgāka,” – tā komponists.

“Klusuma auglis” ir silta meditācija par Mātes Terēzes kopto ceļu, kurā par orientieriem kalpo pieci ceļa stabiņi: lūgšana, ticība, mīlestība, kalpošana, miers. “Ar šo darbu vēlos atgādināt par šāda ceļa esamību. Radusies sajūta, ka pasaulē notiekošais lēnām liek zaudēt pamatu zem mūsu kājām. Lai Dievs dod, ka šausmas, ko redzam Ukrainā, Tuvajos Austrumos, izdotos apdzēst, jo pretējā gadījumā šajā ugunskurā mēs sadegsim. Mēs katrs varam kaut ko darīt, lai apturētu šo neprātu. Teiksim labus, mīļus vārdus viens otram, jo katrs smaids, katrs mīlestībā teikts vārds, katrs glāsts – tas ir milzīgs spēks."

Līdzīga doma pausta arī speciāli Latvijas Radio korim un orķestrim Sinfonietta Rīga rakstītajā opusā Lord, open our eyes, kurā iedzīvināta Mātes Terēzes lūgšana, ko viņa pati skandējusi ik dienu. “Diezgan ilgi šis Mātes Terēzes teksts stāvēja goda vietā manā darbistabā. Ilgi tam briedu, jo sapratu: reiz noteikti gribēšu to uzrakstīt...” Komponists atzīst – ar katru atskaņošanas reizi darbs uzplaukstot arvien košāk.

Visbeidzot, pa divām kompozīcijām arī no šīgada jubilāra Gijas Kančeli pūra. Eine kleine Daneliada (“Mazā Daneliada”) tapusi 2000. gadā pēc Gidona Krēmera pasūtījuma, un tās pamatā komponists izmantojis motīvus no paša sacerētās mūzikas sava tautieša, gruzīnu režisora Georgija Danelijas filmām “Kin-dza-dza” un “Asaras lija”. Šim skaņdarbam pamatoti tiek piedēvēta maza slieksme uz muzikālu demokrātiju, kas simfoniskajai mūzikai pievilina arī akadēmiskajai mūzikai attālus ļaudis un ikvienu mudinot uz dzīvi skatīties no saulainās puses.

Tikām kordziesmā Lulling the Sun (“Šūpuļdziesma saulei”), kas pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja 2008. gadā grandiozajā koncertā “Pasaules Saules dziesmas” (Kančeli bija viens no diriģenta Māra Sirmā uzrunātajiem 17 pasaules komponistiem, kas tika aicināti rakstīt jaundarbus par saules tematiku), saules vārdu Kančeli slavinājis 27 mēlēs, seno un mūsdienīgo valodu savijumā sludinot ideju, ka bez pagātnes nebūtu šodienas un arī to, ka saule nepāriet. 

Programma

Pēteris Vasks, Arvo Perts, Gija Kančeli

Dalībnieki

Jurijs Savkins, vijole
Aldis Liepiņš, klavieres
Sinfonietta Rīga
Latvijas Radio koris
Diriģents Sigvards Kļava